Šī ziema Ziemeļeiropā ir bijusi ievērojami aukstāka nekā iepriekšējā, un Rīgā temperatūra noslīdēja līdz -19 °C, radot īpaši lielu slodzi biroju ēku enerģijas sistēmām un iekštelpu klimata kontrolei. Šādos apstākļos novecojušas ēku vadības sistēmas (BMS) bieži nespēj sabalansēt lietotāju komfortu ar pieaugošo apkures pieprasījumu, kas noved pie nevajadzīgiem enerģijas zudumiem un neefektīvas iekārtu darbības.
Šajā rakstā piedāvājam detalizētu analīzi par vidēja izmēra biroja ēku (platība 12 278 m², gaisa apmaiņa 24 555 m³/h) ar stikla fasādi, izvērtējot, kā enerģijas datu analītika, BMS uzlabojumi un AVK optimizācija var nodrošināt izmērāmus rezultātus ekstremālos ziemas apstākļos. Izmantojot Smart Energy Meter Management un Indoor Climate Intelligence risinājumus, enerģijas un iekštelpu klimata dati tika nepārtraukti vākti un analizēti, lai reāllaikā optimizētu AVK darbību. Sistēma nodrošināja datos balstītu siltumenerģijas patēriņa vadību, ņemot vērā iekštelpu apstākļus un āra temperatūru. Iegūtie rezultāti balstīti uz reālu klienta projektu, kas īstenots zemu āra temperatūru apstākļos
Esošās sistēmas pārskats un identificētie ierobežojumi
Vidēja izmēra biroja ēka darbojas ar novecojušu ēku vadības sistēmu (BMS), kas izstrādāta 2011. gadā, ierobežojot tās spēju efektīvi pārvaldīt enerģiju mūsdienu ziemas apstākļos. Stikla fasāde veicina lielākus siltuma zudumus un paaugstinātu apkures enerģijas patēriņu.
Galvenie izaicinājumi:
- Ierobežota reāllaika pārskatāmība par enerģijas patēriņu
- Atkarība no periodiskiem vai manuāliem skaitītāju rādījumiem
- Statiskā AVK vadība, kas nespēj pielāgoties zemām āra temperatūrām
Ziemas periodā šie ierobežojumi radīja augstāku enerģijas patēriņu un nevienmērīgus iekštelpu temperatūras apstākļus, kas tieši ietekmēja lietotāju komfortu un darba produktivitāti.
Projekta apjoms
Šī pētījuma mērķis bija apkopot datus no esošās ēku vadības sistēmas (BMS), veikt detalizētu enerģijas analīzi un identificēt galvenos enerģijas patērētājus ēkā. Balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, tika izstrādāti mērķēti ieteikumi sistēmas optimizācijai.
Risinājums
Atšķirībā no tradicionālās uzraudzības pieejas, kur enerģijas dati parasti tika atjaunināti reizi mēnesī vai manuāli, šajā projektā tika izveidota nepārtraukta digitāla datu plūsma, uzstādot papildu enerģijas skaitītājus un pilnībā integrējot tos ar esošo ēku vadības sistēmu (BMS). Dati no visiem skaitītājiem un sensoriem tika apkopoti, vizualizēti un analizēti, lai iegūtu detalizētu izpratni par enerģijas patēriņu un AVK sistēmas darbību, ļaujot precīzi identificēt galvenos enerģijas patērētājus un veikt pamatotas darbības korekcijas.
Galvenie ieviešanas soļi:
- AVK sistēmas darbības pielāgošana, ņemot vērā ēkas izmantošanu un ārējos apstākļus
- Adaptīvas iekštelpu klimata vadības ieviešana, kas regulē apstākļus, ņemot vērā:
- Saules starojumu
- Iekštelpu temperatūru
- Āra gaisa temperatūru
- Ēkas termālo inerci
Sistēma izmantoja Enerģijas skaitītāju centralizāciju nepārtrauktai un attālinātai enerģijas patēriņa uzraudzībai. Paralēli Indoor Climate Intelligence sekoja līdzi temperatūrai, mitrumam un CO₂ līmenim, attēlojot apstākļus ar siltuma kartēm un komforta rādītājiem, kā arī nosūtot brīdinājumus, ja parametri novirzījās no noteiktajām robežām.
Tas ļāva ātrāk reaģēt, samazināt lietotāju sūdzības un nodrošināt skaidru pārskatu par komforta tendencēm dažādās zonās. Kopumā šie uzlabojumi pārvērta ēkas pārvaldību no reaktīvas uz proaktīvu, datos balstītu pieeju, uzlabojot gan energoefektivitāti, gan iekštelpu vides kvalitāti.
Rezultāti:
Ieviestie pasākumi nodrošināja 17% samazinājumu apkures enerģijas patēriņā pēdējā apkures sezonā un 12% samazinājumu dzesēšanas sezonā, sasniedzot pilnu investīciju atdevi tikai 3,5 mēnešu laikā.
.png)
