Par ko ir šis pētījums?
Mūsdienu pasaule arvien straujāk virzās uz zaļāku un energoefektīvāku nākotni. Šajā kontekstā AVK (apkure, ventilācija un gaisa kondicionēšana) sistēmas ir kļuvušas par vienu no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē gan ēkas enerģijas patēriņu, gan iekštelpu komfortu. Nodrošināt augstu gaisa kvalitāti telpās, vienlaikus saglabājot zemu enerģijas patēriņu, prasa gudru un pārdomātu pieeju - tieši to pētīja 2024. gadā veiktais pētījums, kura izstrādē piedalījās arī mūsu tehniskais direktors Andris Krūmiņš.
Enerģijas patēriņš ēkās: izaicinājums un iespēja
AVK sistēmas nepārtraukti patērē ievērojamu daļu no ēkas kopējās enerģijas. Ja tās darbojas pēc principa “vienmēr ieslēgts”, mēs ne tikai maksājam par tukšu telpu ventilēšanu, bet arī nevajadzīgi palielinām ietekmi uz vidi. Vai zinājāt, ka ēku sektors patērē vairāk nekā trešdaļu no pasaules kopējā enerģijas apjoma?
Lai risinātu šo problēmu, pētījumā “Assessment of HVAC Performance and Savings in Office Buildings Using Data-Driven Method” tika analizēta reāla biroja ēka ar pastāvīga gaisa apjoma (CAV) ventilācijas sistēmu. Izmantojot datus no ēku vadības sistēmas (BMS) un simulācijas programmatūras, pētnieki modelēja dažādus scenārijus ventilācijas grafiku optimizēšanai, pielāgojot tos faktiskajiem telpu noslodzes un izmantošanas paradumiem.
Galvenie secinājumi
- Ar datiem vadīta un gudri pārvaldīta AVK sistēma var samazināt enerģijas patēriņu līdz pat 16%, vienlaikus saglabājot augstu komforta līmeni.
- Viens no būtiskākajiem soļiem ir ventilācijas samazināšana vai izslēgšana laikā, kad telpas netiek izmantotas, piemēram, naktīs vai brīvdienās, vienlaikus uzraugot CO₂ līmeni, lai gaisa kvalitāte saglabātos pieļaujamās robežās.
- Lai gan VAV jeb mainīga gaisa apjoma sistēmas nodrošina elastīgāku vadību, tās bieži netiek ieviestas augsto sākotnējo izmaksu dēļ. Tāpēc vienkārši pielāgojumi esošajās CAV sistēmās var būt praktisks un efektīvs starprisinājums.
- Pētījums uzsver nepieciešamību pielāgot AVK sistēmu darbības grafikus faktiskajam ēkas izmantošanas režīmam, nevis darbināt sistēmas pēc fiksēta grafika neatkarīgi no telpu noslodzes.
Kāpēc tas ir nozīmīgi?
Biroju ēku pārvaldniekiem un energoefektivitātes speciālistiem šie dati sniedz skaidru virzienu uzlabojumiem: nav nepieciešams uzreiz ieviest dārgus mākslīgā intelekta risinājumus vai pilnībā nomainīt ventilācijas sistēmas. Sākumā pietiek ar esošo datu analīzi un vienkāršiem optimizācijas pasākumiem. Šāda pieeja palīdz arī samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un atbalsta Eiropas Savienības klimata mērķus, tostarp klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam.
Kā tas izskatās praksē?
Enerģijas patēriņa izmaiņas 24 stundu periodā:
Grafikā attēlots CO₂ līmenis vienā biroja telpā (zilā līnija) kopā ar ventilācijas sistēmas darbības grafiku (oranžā līnija). CO₂ līmenis ir norādīts uz kreisās ass (PPM), savukārt ventilācijas intensitāte - uz labās ass (%). Oranžā līnija parāda, kad ventilācija ir ieslēgta, piemēram, 70%, un kad tā ir izslēgta, 0%. Zilā līnija atspoguļo, kā CO₂ līmenis mainās atkarībā no telpu noslodzes un ventilācijas darbības.
Galvenais novērojums: būtisks samazinājums redzams vakaros un brīvdienās - laikā, kad telpas netiek aktīvi izmantotas. Kad šajos periodos ventilācija tiek izslēgta, CO₂ līmenis saglabājas zems, jo telpas ir tukšas. Tas nozīmē, ka šādos brīžos ventilāciju var droši izslēgt, ietaupot enerģiju, nepasliktinot gaisa kvalitāti.
Nākotne? Vēl gudrāka - ne vienmēr pievienojot vairāk sensoru.
Šis pētījums ir nozīmīgs solis gudrākas ēku pārvaldības virzienā, kur dati kļūst par pamatu lēmumu pieņemšanai. Nākotnē varam sagaidīt vēl straujāku attīstību - sensoru tehnoloģijas, algoritmi un reāllaika automatizācija spēs ne tikai uzraudzīt, bet arī prognozēt un pielāgot vidi pēc nepieciešamības.
Tomēr arī šodien katrs solis ir svarīgs. Gudra datu izmantošana un pārdomāta ēku pārvaldība ļauj būtiski ietaupīt gan finanšu, gan dabas resursus.
Pilns pētījums pieejams šeit: https://www.mdpi.com/2829164
Pārstājiet maksāt par neizmantotām telpām. Ļaujiet savai AVK sistēmai strādāt gudrāk un samazināt enerģijas rēķinus.
